Dalies, , Google Plus, Pinterest,

Drukāt

Posted in:

2020. gadā RIBOCA2 pievērsīsies pozitīvu nākotnes rezultātu meklējumiem

RIBOCA izziņo māksliniecisko konceptu 2020. gada biennālei!

Uzticoties mākslas spējai rosināt domu apmaiņu par jautājumiem, kas skar mūsu nākotnes izredzes, otrā Rīgas Starptautiskā laikmetīgās mākslas biennāle (RIBOCA2) būs veltīta pozitīva iznākuma scenārijiem. Tās kuratore Rebeka Lamarša Vedela (Rebecca Lamarche-Vadel) programmas koncepcijā īpašu vietu atvēl dažādu jomu vizionāriem, kas globālo krīžu kontekstā nepakļaujas cinismam vai politiskam izmisumam. RIBOCA2 notiks no 2020. gada 16. maija līdz 11. oktobrim.

Cilvēce atrodas eksistenciālu lēmumu krustcelēs, it visā ir zīmes jauna laikmeta gaidām. Meklējot atsvaru bezcerīgu vēstījumu gūzmai, RIBOCA otrajā norises reizē iecerējusi atjaunot nākotnes valdzinājumu. Biennāles kuratore Rebeka Lamarša-Vadela valdzinājuma atjaunotni redz kā ietvaru, kurā veidot pievilcīgākus rītdienas scenārijus un gūt jaunas atbildes par to, kā ekoloģisko, ekonomisko un sociālo pārmaiņu virpulī būt cilvēkam. Pasaules gals vienmēr ir nomācis ļaužu prātus. Līdz šim vairumā nostāstu un pareģojumu bojāeja bijusi saistīta ar kādu ārējas dabas fenomenu – krītošu debesu ķermeni vai visaptverošu epidēmiju, toties tagad nākas sadzīvot ar zinātnes pētījumos balstītu atziņu, ka tikai cilvēks pats ir atbildīgs par gaidāmo izmiršanu.

Kā varam veidot iekļaujošu sabiedrību, kurā starp dažādām būtnēm valdītu savstarpēja solidaritāte? Kā no jauna apsvērt mūsu kultūras vērtības laikā, kad vieglāk ir iztēloties pasaules galu nekā kapitālisma beigas? Kuras mitoloģijas spētu aizstāt progresa vēstījumu, kas dominējis pār modernisma laikmetu? Un vai mākslas spēkos ir piedāvāt alternatīvas tam, kā savu Zemi esam apdzīvojuši līdz šim?

RIBOCA2 kuratore iecerējusi pievērsties mūsu domu ainavām, iedrošinot uz poētiskiem izgudrojumiem, kā arī apliecinot mākslas potenciālo ieguldījumu sabiedrības diskusijās par pasaules sarežģīto stāvokli. Zeme, cilvēki, pārējās dzīvās būtnes un matērija ir daļa no milzīga, savstarpēji saistīta tīklojuma, kurā mēs vairs nevaram ieņemt galveno lomu. Nemitīgā mijiedarbība ar citām esībām no mikro līdz makro mērogam vien apstiprina mūsu hibrīdo un līdzatkarīgo stāvokli dzīvības kopainā. Valdzinājuma atjaunotne kā koncepts paredz ieklausīšanos šīs kopienas ritmos, vērību pret norisēm trajektorijās ar atšķirīgu laika tecējumu un apjautu par neredzamajām arhitektūras sistēmām, kas uztur pasauli dzīvu. Iestājoties pret cinismu un politisku izmisumu, baiļu paralīzi transformējot rīcībspējā un riskus uztverot ar entuziasmu, biennāle meklēs alternatīvus veidus, kā spriest un rīkoties kopējās nākotnes labad.

Fakts, ka kāda cita pasaule var pārstāt eksistēt, savu vietu atvēlot jaunai, var iedvesmot pozitīviem scenārijiem. Par piemēru kalpo arī Rīgas, Latvijas un Baltijas valstu vēstures, kuru gaitā “pasaules kārtība” mainījusies ne reizi vien. Starp kariem, okupācijām un ekonomiskām jukām šis reģions ir piedzīvojis radikālas pārmaiņas un atdzimšanu vairākkārt. Šādos apstākļos tiek izkopta radoša izveicība, tostarp arī rituālu, poēzijas un dziedājumu formā. Atskats vien nesenā pagātnē ļauj pārliecināties, kā pašu izlolota tautas kustība spēj izkārtoties sirreālā divu miljonu iedzīvotāju ķēdē, 600 kilometrus garā sociālajā skulptūrā, kas 1989. gadā savienoja Tallinu, Rīgu un Viļņu. Rīga un Baltija gadsimtiem ilgi ir bijušas kultūru mijiedarbības telpa, kurā veidojušās un savijušās dažādas uztveres un ideoloģijas jau kopš pašiem pirmsākumiem.

Biennāles programmas veidošanā Lamarša-Vadela plānojusi uzaicināt 60 māksliniekus un radošus citu nozaru pārstāvjus no Baltijas reģiona un starptautiskās arēnas, kuru darbi izaicina mākslas tradicionālās definīcijas un paplašina tai ierastos darbības laukus ārpus strikta disciplīnu iedalījuma. Viņu pētījumi pārvaicā iesakņojušos pieņēmumus, ļaujot radīt darbus, kas kalpo par katalizatoru alternatīviem veidiem, kā skatīties, klausīties un just. Izplešoties Rīgas parkos un agrākajās rūpniecības zonās, esot gan pilsētas nomalēs, gan iedzīvotāju mitekļos, ap pieminekļiem un restorānos, viesnīcās un ostās, biennāles programma sekos nepastarpinātās klātbūtnes principam, lai ietvertu sevī pilsētas mainīgās ekosistēmas pulsus un ritmus.

Foto: Publicitātes


940 skatījumi

Un Tavas domas par šo?