Latvijas mazākumtautību pilsoņi aizvien vairāk jūtas piederīgi Latvijas valstij, secināts pētījumā “Mazākumtautību līdzdalība demokrātiskajos procesos Latvijā”.
Trešdien Kultūras ministrijā (KM) tiks prezentēti pētījuma “Mazākumtautību līdzdalība demokrātiskajos procesos Latvijā” rezultāti. Veiktajā pētījumā fiksēta Latvijas mazākumtautību iedzīvotāju, to nevalstisko organizāciju līdzdalība demokrātiskajos procesos, kā arī salīdzinātas situācijas izmaiņas kopš 2015. gada, kad tika veikts pirmais šāda veida pētījums Latvijā.
Kā intervijā Latvijas Radio atklāja Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietniece Inita Pauloviča, tikai 8% no aptaujātajiem nejūtas piederīgi Latvijas iedzīvotājiem. Savukārt 84% aptaujāto aizvien vairāk jūt piederību valstij, rāda pētījuma rezultāti.
Piederības sajūtu parāda ir lepnums par Latvijas valsti – 59% aptaujāto lepojas vai drīzāk lepojas. 2015.gadā šis rādītājs bija 44%.
Savukārt vidēji 8% nejūtas piederīgi Latvijas sabiedrībai. Rīgā un Latgalē tie ir 10%. “Kopumā tas rāda, ka iekļaušanās Latvijas sabiedrībā ir diezgan veiksmīga,” uzskata Pauloviča.
Runājot par valsts valodas lietojumu, 46% atzina, ka labprāt runā latviski. 2015.gadā šis rādītājs bija par desmit procentpunktiem mazāks. Tomēr aizvien ir liela daļa, kas latviski runā nelabprāt. “Kopumā latviešu valodas zināšanas tiek vērtētas kā augstas: 85% aptaujāto jauniešu un 64% vecāku cilvēku zina valsts valodu, taču ne vienmēr to lieto,” norādīja Pauloviča.
Pētījums arī uzrāda to, ka mazinājusies gatavība aizbraukt no Latvijas – tie pašlaik ir 14%.
Pētījumā aptaujāti Latvijā dzīvojoši Latvijas pilsoņi, kuru dzimtā valoda vai tehniskā piederība nav latviešu. Kā liecina Centrālās Statistikas pārvaldes (CSP) dati, 38% Latvijas iedzīvotāju pieder mazākumtautībām.
Foto: Saeimas kanceleja
1 771 skatījumi