Dalies, , Google Plus, Pinterest,

Drukāt

Posted in:

Latvija piesaka Kuldīgu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam

UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam pievienosies arī Kuldīga!

Latvija UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam nominējusi Kuldīgu. Trešdien, 20. janvārī, nominācijas iesniegumu parakstīja kultūras ministrs Nauris Puntulis, platformā ZOOM klātesot Kuldīgas novada Domes priekšsēdētājai Ingai Bērziņai, Ārlietu ministra padomniecei Gundai Reirei, Kuldīgas novada Būvvaldes vadītājai, arhitektūras doktorei Janai Jākobsonei, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretārei Baibai Moļņikai un Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītājam Jurim Dambim.

Ideja par Kuldīgas pieteikšanu UNESCO pasaules mantojuma sarakstam ir sena – tā radusies uzreiz pēc tam, kad Latvija 1997. gadā ratificēja Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Konvenciju par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību. Darbs pie nominācijas izstrādes aizsākās 2001. gadā toreizējā Kuldīgas mēra, pēc profesijas arhitekta, Edgara Zalāna laikā. Viņa vadībā aizsākto turpina un Kuldīgas virzību uz UNESCO atbalsta Inga Bērziņa, kura pašvaldību vada kopš 2007. gada.

“Esmu pagodināts par iespēju jau otro reizi laikā, kamēr pildu ministra pienākumus, parakstīt Latvijas pieteikumu nominācijai UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam. Precīzi pirms gada savu apņemšanos pieteikties šai nominācijai apliecināja Grobiņa, bet šodien – mūsu pilsēta – kultūras mantojuma pērle Kuldīga. Kuldīgas nominācija, izceļot Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā radušos pilsētbūvniecisko struktūru, atspoguļo sabiedrības kā tradīcijas nesēju nozīmīgo lomu kultūras mantojuma saglabāšanā. Kuldīgas novada pašvaldība ar savu saliedēto un entuziastisko kolektīvu Latvijas mērogā sevi ir pierādījusi kā lielisks saimnieks, radot labās prakses piemēru aizsargājama pilsētas vēsturiskā centra saglabāšanā, veicot ieguldījumus, iesaistot iedzīvotājus un ar savu paraugu iedvesmojot,” akcentē kultūras ministrs Nauris Puntulis.

“Kuldīgai šodien ir liela diena, jo noslēdzies ir turpat divdesmit gadu periods, kura laikā mēs esam strādājuši un gājuši šo ceļu, lai nonāktu līdz pieteikumam UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam. Man gribas izteikt pārliecību, ka Kuldīga iekļūs UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, un tas būs liels panākums ne tikai Kuldīgai, bet visai Latvijai. Gribas šodien pateikt ļoti lielu paldies tieši kuldīdzniekiem, iedzīvotājiem, jo viennozīmīgi šo gadu laikā ir arī veidojusies un augusi izpratne par mantojumu, kurā mēs dzīvojam, un iedzīvotāji to ir gan novērtējuši, gan saudzējuši un attīstījuši, jo tikai mēs visi kopā, par to rūpējoties un par to domājot, varam būt cienīgi būt UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā,” pasākumā sacīja Kuldīgas novada Domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa. Viņa pateicās kādreizējam Kuldīgas mēram Edgaram Zalānam, kuram pirms daudziem gadiem radās šī pārdrošā ideja, un pašvaldības Būvvaldes vadītājai Janai Jākobsonei, kura daudzu gadu garumā ir bijusi nominācijas procesa virzītāja un pārraudzītāja.

Kuldīga ir UNESCO Latvijas Nacionālajā sarakstā kopš 2004. gada. Lai pilsētu būtu iespējams pieteikt Pasaules mantojuma sarakstam, bija nepieciešams sakārtot pilsētas vēsturisko centru, izstrādāt apsaimniekošanas un attīstības plānus, apzināt Kuldīgas pilsētas vērtības, tās saglabāt un mērķtiecīgi atjaunot. Ļoti svarīga ir pilsētas iedzīvotāju, namu īpašnieku, apsaimniekotāju un Kuldīgas novada pašvaldības sadarbība, kas izveidojusies par neatņemamu vēsturiskā centra pārvaldības daļu. 2011. gadā tika apstiprināts Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanas un attīstības plāns, kas visaptveroši iekļauj kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas dažādus aspektus, tos integrējot ekonomiskās attīstības, vides aizsardzības, tūrisma un kultūras attīstības sadaļās. Tāpat rūpīgi un ilgstoši strādāts, pētot un popularizējot pilsētas vēsturisko arhitektūru un pilsētbūvniecību, ainavu un dabas vērtības, kā arī nemateriālo kultūras mantojumu. Kuldīgas kultūrvēsturiskais mantojums tiek pārvaldīts ļoti mērķtiecīgi, īpašu vērību pievēršot oriģinālo vērtību saglabāšanai, ievērojot autentiskuma principus un kopjot vēsturiskās pilsētvides kopējo integritāti.

Pēc UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Asamblejas ieteikuma Kuldīgas novada pašvaldība 2018. gadā nominācijas sagatavošanā piesaistīja starptautisku ekspertu un studentu grupu no Brandenburgas Tehniskās Universitātes Mantojuma pārvaldības institūta profesores Britas Rūdolfas vadībā. B. Rūdolfa pēc rūpīgas izpētes ieteica Kuldīgas īpašas nozīmes universālās vērtības pamatojumu balstīt Kurzemes – Zemalles hercogistes laika posma kontekstā.

UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā Latviju šobrīd pārstāv Rīgas vēsturiskais centrs (1997) un Strūves ģeodēziskais loks (2005). Pēc ilgāka pārtraukuma Latvija 2020. gada sākumā iesniedza izvērtēšanai Grobiņas arheoloģiskā ansambļa nomināciju. 2021. gadā Latvija šai nominācija piesaka arī Kuldīgu. Iesniegtās nominācijas Pasaules mantojuma sarakstam izvērtē padomdevējinstitūcija Starptautiskā ievērojamu vietu un pieminekļu padome (ICOMOS). Ņemot vērā ekspertu ieteikumus, lēmumus par vietu iekļaušanu Pasaules mantojuma sarakstā pieņem UNESCO Pasaules mantojuma komiteja.


1  186 skatījumi

Un Tavas domas par šo?