Dalies, , Google Plus, Pinterest,

Drukāt

Posted in:

Dabas muzejā košās krāsās iemirdzas pasaules minerāli

Skatītāji varēs vērot, kā, mainoties ultravioletās gaismas viļņu garumam, iemirdzas 87 minerāli no visas pasaules!

Latvijas Dabas muzeja ekspozīcijā „Mineraloģija” pēc rekonstrukcijas atvērta sadaļa „Luminiscence”, kurā skatītāji var vērot, kā, mainoties ultravioletās gaismas viļņu garumam, iemirdzas 87 minerāli no visas pasaules.

Tirkīzzili un tumši zili, spilgti zaļi, balti, dzelteni un sarkani – tik dažādās un košās krāsās iemirdzas minerāli, ja tos izgaismo ar ultravioleto gaismu. Šo minerāliem raksturīgo īpašību spīdēt ārējas iedarbības rezultātā sauc par luminiscenci.

No visiem minerālu luminiscences veidiem visbiežāk izplatīta ir fluorescence. Termins radies no minerāla fluorīta (CaF2) nosaukuma, kuram ultravioletā gaismā piemīt fluorescējošas īpašības. To cēlonis ir kalcija (Ca2+) jonu aizvietojums ar reto metālu elementu joniem minerāla kristāliskajā struktūrā.

Minerālu luminiscenci parasti izraisa dažādi ķīmiskie elementi un to savienojumi (hroma, mangāna, kobalta, niķeļa un urāna savienojumi), kuru joni nosaka luminiscences krāsu. Dažādu minerālu luminiscence atšķiras gan pēc intensitātes, gan krāsas, turklāt vieni un tie paši minerāli (piemēram, kalcīts) no dažādām atradnēm luminiscē dažādi.

Luminiscences spēju pārbauda ultravioletā starojuma garo viļņu (400–315 nm;1 nm = 10-9 m) un īso viļņu (280–200nm) diapazonā, jo mēdz būt minerāli, kas reaģē tikai noteiktā viļņu garumā.

Luminiscence raksturīga arī dažiem Latvijā sastopamajiem minerāliem un iežiem. Piemēram, kalcīts, dolomīts, ģipsis, laukšpats un kvarcs fluorescē sarkanā, oranžā, dzeltenā krāsā, bet dzintars spīd zaļā un zilgani zaļā krāsā.

Jaunajā luminiscences vitrīnā var apskatīt 87 minerālus, turklāt 17 no tiem (piemēram, villemīts, kalcīts, opāls, aragonīts, agrelīts u.c.) iegādāti speciāli šim mērķim.

Ekspozīcija „Mineraloģija” papildināta arī ar 12 vērtīgiem minerāliem: hromamezītu, kemmererītu, karletonītu, planšeītu, motramītu, montgomerijītu, cinkolivenītu, baildonītu, povellītu, gaudefroijītu, kutnohorītu un semsejītu. To atradnes ir dažādās pasaules valstīs – Turcijā, Itālijā, Kanādā, Kongo, Meksikā, Namībijā, Indijā, Rumānijā un citur.

Jaunā sadaļa apmeklētājiem pieejama muzeja darba laikā.

Ekspozīcijas sadaļa „Luminiscence” izveidota ar Latvijas vides aizsardzības fonda un Valsts kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu. Minerālu paraugi iegādāti ar Kohēzijas fonda finansiālu atbalstu.


879 skatījumi

Un Tavas domas par šo?