Dalies, , Google Plus, Pinterest,

Drukāt

Posted in:

Franču čella zvaigzne Žans Gijēns Keirass, diriģents Olari Eltss un kamerorķestris Sinfonietta Rīga Latvijas Universitātes Lielajā aulā

Sestdien, 28. novembrī plkst. 19.00 Latvijas Universitātes Lielajā pie saviem klausītājiem atgriežas virtuozais franču čellists Žans Gijēns Keirass (Jean-Guihen Queyras), kura pievilcīgo skatuvisko tēlu un muzikālo aizrautību Rīgas publika novērtējusi jau vairākkārt. Diriģenta Olari Eltsa vadībā Keirass kopā ar kamerorķestra Sinfonietta Rīga mūziķiem atskaņos Kamila Sensānsa Pirmo čellkoncertu un Gabriela Forē Elēģiju čellam un orķestrim.

Apburot klausītājus no Parīzes filharmonijas līdz Ņujorkas Kārnegija zālei un Amsterdamas Concertgebouw, Žans Gijēns Keirass allaž rod laiku arī saspēlei ar Sinfonietta Rīga. Kopā ar latviešu mūziķiem Keirasss jau pārlapojis slavenāko Vīnes klasiķu un avangarda laikmeta celmlaužu partitūras, bet pirmoreiz Olari Eltsa vadībā saskanīgie saspēles partneri kopīgiem spēkiem pievēršas franču romantisma izzināšanai. Šīs programmas daudzveidību raksturo gan izsmalcinātā melodiķa Gabriēla Forē Elēģija, gan viņa skolotāja un tuva drauga Kamila Sensānsa liriskā skaņumāksla. Franču mūzikas zelta repertuāram piederīgs gan Sensānsa virtuozais Čellkoncerts, gan harmoniski valdzinošās Vīnes klasiķu iedvesmotās agrīnās simfonijas. Savukārt bēthoveniskas stihijas savā partitūrā ieaudis franču mūslaiku multitalants Tjerī Eskešs, kurš citstarp pazīstams nevien kā komponists, bet arī kā Parīzes Dievmātes katedrāles ērģelnieks.

Koncerts aizsāk vienu no trim “Sinfonietta Rīga” 21. sezonas tematiskajām koncertsērijām – “Franču mūzikas maigās svārstības”. Līdztekus atkalsatikšanās priekam un kompmuzicēšanai ar orķestra seno draugu Žanu Gijēnu Keirasu 28. novembra vakarā, sērijā iekļautas vēl divas citas koncertprogrammas, kurās līdztekus franču muzikālās kultūras artefaktu atklāsmēm, klausītājus sagaida tikšanās ar vēl līdz šim neiepazīstiem solistiem un diriģentiem: 30. janvārī Sinfonietta Rīga Olari Eltsa vadībā atskaņos Kloda Debisī, Ērika Satī un Fransisa Pulenka mūziku, kurā orķestra skanējumu papildinās akadēmiskās mūzikas vidē reti pielietotais stīgu sitaminstruments cimbalons, bet pirmā sadarbība ar Parīzes Orchestre Lamoureux māksliniecisko vadītāju, diriģentu Adriēnu Perušonu. klausītājus aicinās uz koncertprogrammu Versaļas pils noskaņās 13. februārī.

Orķestra un franču čellista auglīgā sadarbība nu jau mērāma vairāku gadu garumā. Tam liecinieki ir ne vien klausītāji Latvijā, bet arī Vācijā. 2019. gada pavasarī Sinfonietta Rīga un Žans Gijēns Keirass publikas priekšā kāpa uz prestižās Ķelnes filharmonijas skatuves. Savukārt Rīgā publikas vienmēr silti uzņemtais mākslinieks pēdējo reizi viesojies vien pērn, orķestra 19. sezonas noslēguma koncertā.

Zinātkāre, daudzšķautņainība un nesatricināms fokuss uz pašu mūziku raksturo Žana Gijēna Keirasa māksliniecisko darbību. Komponista, interpreta un publikas iekšējai motivācijai ir jāsaskan citai ar citu, lai spētu veidot unikālu muzikālo pieredzi. Īpašo, tikai sev raksturīgo, muzikālās interpretācijas pieeju Keirass ir apguvis pie Pjēra Bulēza. Šī filozofija, līdzās nevainojamai tehnikai un skaidram, saistošam tonim arī veido Žana Gijēna Keirasa pieeju katram muzikālajam tēlam un koncertprogrammai.

Vienlīdz būtiska nozīme Keirasa radošo izpausmju arsenālā ir gan senajai, gan mūsdienu mūzikai. Franču čellists regulāri sadarbojas ar Freiburgas Baroka orķestri un Berlīnes Senās mūzikas akadēmiju. Vienlaikus Keirass ir daudzu mūsdienās tapušu skaņdarbu pirmatskaņotājs. Savus opusus viņam uzticējuši tādi komponisti kā Ivans Fedele, Džilberts Eimijs, Bruno Mantovani, Mišels Žarels, Johanness-Marija Stauds, Tomass Larčers un Tristāns Mirejs. Atzīmējot leģendārā ungāru komponista Pētera Etveša 70. jubileju, Keirass pirmatskaņoja autora Čellkoncertu.

Žans Gijens Keirass ir uzstājies kopā ar tādiem pasaulslaveniem orķestriem kā Bavārijas Radio simfonisko orķestri, Mālera kamerorķestri, Filadelfijas orķestri, Orchestre de Paris, Londonas simfonisko orķestri, Leipcigas Gewandhaus orķestri un Cīrihes Tonhalles orķestri, sadarbojoties ar tādiem dirģentiem kā Ivanu Fišeru, Filipu Herevēgi, Janniku Nezē-Segēnu, Fransuā Ksavjē Rotu, seru Džonu Eliotu Gārdineru un seru Rodžeru Noringtonu. Kā rezidējošais mākslinieks Keirass ir sadarbojies ar Amsterdamas Concertgebouw, Ēksanprovansas festivālu un Strasbūras filharmoniju.

Būtiska Žana Gijēna Keirasa muzikālās darbības šķautne ir kamermuzicēšana. Viņš ir viens no Arcanto Quartet dibinātājiem, savukārt kopā ar vijolnieci Izabellu Faustu un pianistu Aleksandru Meļņikovu franču čellists iestudē programmas klavieru trio sastāvam.

Žans Gijēns Keirass ir profesors Freiburgas Mūzikas universitātē un ir mākslinieciskais vadītājs festivālā “Rencontres Musicales de Haute-Provence” Forkalkjē.
Keirass spēlē 1707. gadā Kremonā būvēto Stradivari instrumentu “Kaiser”, ko mākslinieka rīcībā nodevis Kvebekā bāzētais mecenātu fonds Canimex Inc.

Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs un interneta veikalā.


960 skatījumi