Dalies, , Google Plus, Pinterest,

Drukāt

Posted in:

Festivālu “Eiropas Ziemassvētki” atklās “Jubilejas mesas” pasaules pirmatskaņojums

VSIA “Latvijas Koncerti” aicina uz festivāla “Eiropas Ziemassvētki” atklāšanas koncertu, reizē pasaules pirmatskaņojumu lielformāta darbam – “Jubilejas mesa”!

VSIA “Latvijas Koncerti” aicina uz festivāla “Eiropas Ziemassvētki” atklāšanas koncertu, reizē pasaules pirmatskaņojumu lielformāta darbam – “Jubilejas mesa”, ko radījuši tādi latviešu komponisti kā Arturs Maskats, Juris Karlsons, Andris Dzenītis, Ēriks Ešenvalds, Pēteris Vasks un Andrejs Selickis. Pirmatskaņojums notiks šī gada 2.decembrī Rīgas Domā. Koncertā uzstāsies “Latvijas Radio koris”, valsts kamerorķestris “Sinfonietta Rīga”, diriģents Sigvards Kļava, soprāns Agnese Pauniņa, ērģelnieks Aigars Reinis.

Sākotnēji “Jubilejas mesas” atskaņojumam 2020. gada rudenī bija jākļūst par Latvijas Radio kora 80 gadu jubilejas kulmināciju, taču pandēmija, kas mainīja visas pasaules lietu kārtību, rediģēja šo ieceri, un beidzot Jubilejas mesa piedzīvos savu pirmatskaņojumu 2022. gada festivāla “Eiropas Ziemassvētki” atklāšanā.

Sigvards Kļava par šo opusu stāsta: “Kora 80 gadu dzimšanas dienai paredzējām iestudēt mesu, kas komponēta un veidota pēc principa, kādu izmantoja 19. gs. nošu izdevniecība “Casa Ricordi”. Pēc Džuzepes Verdi ierosinājuma Tito Rikordi pasūtināja 19. gadsimta beigu vadošajiem komponistiem pa vienai rekviēma daļai par godu Džoakīno Rosīni nāves pirmajai gadadienai. Slavenākais komponists šajā sarakstā, protams, bija Džuzepe Verdi, kurš rakstīja pēdējo daļu “Libera me”, kura vēlāk pārauga ģeniālajā Rekviēmā. Otrreiz šādu principu 1998.gadā izmantojis leģendārais vācu diriģents Helmūts Rillings, rosinot izcilus 20. gs. beigu komponistus no visas pasaules komponēt “Pasiju 2000” (Passion 2000) Eiropas Mūzikas festivālam Štutgartē. Tā tapa “Deus Passus” (Volfgangs Rīms), “Svētā Jāņa pasija” (Sofija Gubaiduļina), “La Pasión según San Marcos” (Osvaldo Golihovs) un “Water Passion after Saint Matthew” (Taņs Duņs). “Latvijas Radio korim” radās iecere radīt ko pretēju, bet pēc līdzīga principa – “Jubilejas mesu”, kurā tiktu iekļauti gan latviešu komponistu jau radīti skaņdarbi, gan pasūtināti jaundarbi, kas kļūs par šī lielformāta darba daļu. Jau iepriekš sacerēti bija Pētera Vaska (“Agnus Dei”) un Artura Maskata (“Kyrie”) opusi, bet jaunas mesas daļas komponējuši Andris Dzenītis (“Credo”), Ēriks Ešenvalds (“Sanctus Benedictus”) un Juris Karlsons (“Gloria”). Mesa noslēgsies ar Andreja Selicka radīto “Debesu Latvija”. Skaņdarbs iecerēts korim, stīgu orķestrim, perkusijām un ērģelēm.”

Komponisti par “Jubilejas mesu”:

“Manas un Latvijas Radio kora attiecības varētu raksturot kā skaistu laulību, kuras pamatā ir mīlestība. Es nekad neesmu juties ar kādu mūziķu kolektīvu kā viena ģimene. Par to esmu pateicīgs gan korim kopumā, gan diriģentiem Sigvardam Kļavam un Kasparam Putniņam, gan katram dziedātājam atsevišķi. Kopš 80. gadu beigām un 90. gadu sākuma Radio koris ir ārkārtīgi izaudzis un profesionāli kļuvis par tādu kā dārgakmeni, kas ar katru gadu uzmirdz arvien skaidrāk, un to es arī viņiem novēlu,” Arturs Maskats.

“Uzrakstīt “Gloria” ir praktiski neiespējami, jo pasaulē ir ļoti daudz skaistas “Glorias”, ko rakstījuši izcili komponisti. Tas, pirmkārt, ir liels eksāmens komponistam, otrkārt, tā ir milzīga uzdrošināšanās un treškārt, ar humoru jāsaka, ka tās ir arī Olimpiskās spēles. Pēc šī koncerta varētu būt sarunas par to, kuram komponistam sava mesas daļa ir izdevusies un kuram nē…,” Juris Karlsons.

“2020. gada aprīlī sociālajā tīklā Facebook ierakstīju, ka esmu novilcis noslēguma taktssvītru manam līdz šim gaišākajam darbam – “Credo”. Tad uzreiz dažiem bija aizdomas, ka es droši vien rakstu ko tonālu, tīru un vai tik nekļūstu par jaunās vienkāršības komponistu. Bet es ne no kā nekaunos. Ir tīri, ir gaiši. To es un citi varēsim novērtēt koncertā. “Credo” nāca no manām sajūtām, ko es tobrīd pierakstīju, ” Andris Dzenītis.

“Man gribas savā jaundarbā lidot ar vislielākajiem iztēles spārniem. Pēdējais dzinējspēks ir nošu nodošanas termiņš, bet pirmais ir ideja. Ir allaž jāatrod stāsts. Es nevienu brīdi nepavadu pie klavierēm, kārtojot abstraktas harmonijas, jo pirmais ir stāsts. Man tiešām patīk šis vārds. Stāsts ir dzīve, dzīves nogrieznis. Radio koris visskaistāk uzzied polifonijā, ” Ēriks Ešenvalds.

“Es vēlreiz varu tikai teikt – laimīgie, laimīgie latviešu un arī citu tautu komponisti, kas iekļūst Radio kora repertuārā. Ne visi ir izredzētie. Es piederu pie tiem laimīgajiem, kas ne tikai var klausīties Radio kora dziedāšanu, bet arī pats viņiem kaut ko sacerēt un tad vēl dzirdēt, kā koris to atskaņo. Ir skaisti dzīvot laikā, kad Radio koris mums sniedz tik daudz laimes brīžus. Man ir sajūta, ka es vēl Radio korim gribētu rakstīt lūgšanas – tādas vienkāršas, bet karstas lūgšanas. Man jau ir atrasti teksti – rakstīšu tik ilgi, cik būs lemts šajā saulē nodzīvot,” Pēteris Vasks.

“Man vienmēr bijis mazlietiņ neērti lūgt par sevi pašu. Es zinu, ka Dievs par mani rūpējas un allaž dod tik daudz, cik man nepieciešams. Daudz drosmīgāk ir lūgt Dievu par saviem tuvākajiem un dzimteni. Mēs savā dzimtenē esam sasnieguši daudz – gan kā cilvēki, gan valsts, gan kā radošie kolektīvi, kas nes Latvijas vārdu pasaulē. Tomēr, ja Latvija paliks uz zemes, kamēr visa pasaule pacelsies Debesīs, mūsu sasniegumi nebūs tā vērti. Mans lūgums ir par manu dzimteni Debesīs. Es domāju, ka tas ir diezgan drosmīgs un netradicionāls mesas noslēgums, bet tas ir savā īstajā vietā – īpaši Latvijas Radio kora jubilejas gadā. To es novēlu gan korim, gan mums visiem. Mana mesas daļa ir gaiša un cerību pilna. Varbūt, ka par agru, jo es nezinu, kāds ir Dieva nodoms par mums, bet gribas un arī piedienas cerēt uz labāko. Tāpēc šī noslēguma daļa ir cerības gaisma,” Andrejs Selickis.

Festivāla “Eiropas Ziemassvētki” ietvaros būs dzirdami dažādi koncerti:

9. decembrī “Lielajā ģildē” būs klausāma koncertprogramma “Mocarts, Bahs un skaistākās Hendeļa operārijas”, ko izpildīs kontrtenors Bedžuns Meta un valsts kamerorķestris “Sinfonietta Rīga” diriģenta Normunda Šnē vadībā. Koncertprogrammā skanēs Johana Kristiāna Baha, Georga Frīdriha Hendeļa un Volfganga Amadeja Mocarta skaņdarbi. Bedžuns Meta ir viens no visizsmalcinātākajiem un muzikāli apdāvinātākajiem mūsdienu kontrtenoriem, patstāvīgs viesis pasaules lielākajos opernamos un koncertzālēs.

11. decembrī “Lielajā ģildē” uz skatuves būs dzirdams izcilais latviešu pianists Georgijs Osokins – jaunākais no Osokinu dinastijas pianistiem, kas sevis radītajā mūzikas telpā aicina ar dziļumu, nopietnu pieeju mākslai un interpretācijām ar patiesīguma svaru. Savam solokoncertam “Lielajā Ģildē” pianists blakus licis divus gara milžus – Johanu Sebastiānu Bahu un taustiņu aristokrātu, ģeniālo romantiķi Frideriku Šopēnu.

17. decembrī “Spīķeru koncertzālē” uzstāsies čelliste Guna Šnē un pianiste Agnese Egliņa, kas šoreiz apvienojušās koncertprogrammā “Rosīni, Vasks un Brāmss”, pievēršoties tieši čella un klavieru dueta repertuāra radošai izzināšanai. Kopā viņas aicina ieklausīties opermūzikas meistara Džoakīno Rosīni sentimentāli elēģiskajā opusā “Une larme” jeb “Asara”, čehu skaņraža Bohuslava Martinū virtuozajās variācijās par slavenā itālieša iezīmīgo opermelodiju. Līdzās šim cieņpilnajam veltījumam likta arī romantiķa Johannesa Brāmsa kamermūzikas šedevra auras apvītā monumentālā “Sonāte čellam un klavierēm Famažorā”, kā arī nepelnīti reti atskaņotā Pētera Vaska pirms teju pusgadsimta komponētā “Partita” čellam un klavierēm.

20.decembrī “Spīķeru koncertzālē” izskanēs koncertprogramma “Ziemassvētku džezs”, kurā uzstāsies dziedātāja Rūta Dūduma-Ķirse kopā ar Laura Amantova džeza kvartetu. Programmā būs dzirdami spilgti un tēlaini, interesanti un oriģināli Laura Amantova un Viktora Ritova veidotie latviešu tautasdziesmu aranžējumi, kopā ar pasaulē labi zināmām Ziemassvētku džeza melodijām, kuru atskaņojumos īpašu krāsu piešķirs samtainā Rūtas Dūdumas-Ķirses balss.

29. decembrī Torņkalna baznīcā festivālu noslēgs Johana Sebastiāna Baha “Ziemassvētku oratorija”, kas ir kļuvusi par neatņemamu Ziemassvētku laika tradīciju ne tikai Latvijā, bet arī daudzās Eiropas koncertzālēs un baznīcās. Koncertā piedalīsies soprāns Elīna Šimkus, mecosoprāns Doroteja Bīnerte, tenors Nikolass Malrojs, baritons Pauls Putniņš, “Latvijas Radio koris”, valsts kamerorķestris “Sinfonietta Rīga” un diriģents Kaspars Putniņš. Koncertā skanēs oratorijas 1.,2. un 3.daļa.

Biļetes ir iespējams iegādāties „Biļešu paradīze“ kasēs un internetā.


1  070 skatījumi

Un Tavas domas par šo?