VSIA “Latvijas Koncerti” organizētā “Rudens Kamermūzikas festivāla” ietvaros 17. oktobrī “Spīķeru koncertzālē” būs klausāma koncertprogramma “Nakts sarunas”, kur uz vienas skatuves tiksies divi izcili mūziķi – enerģiskā pianiste Agnese Egliņa un orķestra diriģēšanā iesvaidītais klarnetists Guntis Kuzma. Kopīgi izauklētas vairākas koncertprogrammas un pirmatskaņoti duetam radītie jaundarbi. Šajā koncertā piedzīvosim Andra Dzenīša klarnetes sonātes “Spoguļos” pirmatskaņojumu, līdzās tai skanēs Marinas Gribinčikas analītiskā Klarnetes sonāte, Pētera Plakida zobgalīgi satīriskais darbs „Nakts sarunas”, Mečislava Veinberga emocionāli piesātinātā Sonāte un Leras Auerbahas klavierminiatūras.
Kamermūzika ir dialogs starp draugiem – bez diriģenta, bet ar dziļu izpratni, sacījis kāds nezināms autors. Tieši tāda tête-à-tête komunikācija jau studiju gados Mūzikas akadēmijā izaugusi starp enerģisko pianisti Agnesi Egliņu un orķestra diriģēšanā iesvaidīto klarnetistu Gunti Kuzmu; kopīgi izauklētas vairākas programmas un pirmatskaņoti duetam radīti jaundarbi. Noskaņu un intensitāti programmā „Nakts sarunas” uzturēs dažādu frekvenču dialogi. Vispirms piedzīvosim sarunu starp skolnieku un skolotāju, Andra Dzenīša klarnetes sonātē izgaršojot stāstu par cilvēku bez dabas un dabu bez cilvēka. „Spoguļos” – dots nosaukums jaunajam opusam, un tas likts līdzās Andra kompozīcijas pedagogu Marinas Gribinčikas analītiskajai Klarnetes sonātei un Pētera Plakida zobgalīgi satīriskajam darbam „Nakts sarunas”. Divas desmitgades atpakaļ mēs brīnītos, lasot Mečislava Veinberga un Ļeras Auerbahas vārdu, − toreiz šos gandrīz nezināmos komponistus Latvijas un arī pasaules sabiedrībai lielā mērā atklāja vijolnieks Gidons Krēmers. Mečislava Veinberga sonāte ir emocionāli daudzslāņains darbs, turpretim Leras Auerbahas klavierminiatūras, kas veidotas pēc Roberta Šūmaņa cikla „Bērnu ainas” ieceres, atsauc atmiņā bērnības noskaņas.
Pianiste Agnese Egliņa ir trīskārtēja Lielās mūzikas balvas ieguvēja – “Par izcilu darbu ansamblī”, “Par izcilu sniegumu gada garumā” un “Par izcilu interpretāciju” Valsts kamerorķestra “Sinfonietta Rīga” ansambļa sastāvā. Sadarbojoties ar mūziķiem dažādos kameransambļu sastāvos, Agnese Egliņa kļuvusi par vienu no pieprasītākajām pianistēm Latvijā. Māksliniece veicinājusi daudzu jaundarbu tapšanu, pirmatskaņojusi Jura Karlsona, Andra Dzenīša, Jēkaba Jančevska, Artura Maskata un daudzu citu latviešu komponistu mūziku. Agnese Egliņa muzicējusi daudzviet Eiropā, Dienvidāfrikas Republikā, Brazīlijā, Amerikas Savienotajās Valstīs un Ķīnā. Agnese aktīvi koncertē ar Latvijas vadošajiem mūziķiem un starptautuska līmeņa solistiem, regulāri veido koncertprogrammas ar izciliem instrumentālistiem.
Guntis Kuzma – klarnetists un diriģents, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra klarnešu grupas koncertmeistars no 2008. gada līdz 2014. gadam, orķestra “Sinfonietta Rīga” pirmā klarnete no 2006. gadā līdz 2015. gadam. Šobrīd Guntis Kuzma ir arī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Pūšaminstrumentu katedras vadītājs un asociētais profesors. No 2014. līdz 2022. gadam – Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra diriģents. 2019. gadā vadījis kamerorķestra “Accademia Baltica” koncertus. Kā solists un diriģents regulāri sadarbojas arī ar citiem orķestriem, toskait “Sinfonietta Rīga” un “Sinfonia concertante”. Kopš 2022./2023. gada sezonas Guntis Kuzma ir Liepājas Simfoniskā orķestra galvenais diriģents un mākslinieciskais vadītājs. Viņš ir uzstājies ASV, Dānijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Ukrainā, Vācijā, Zviedrijā. Daudzu Latvijas Radio fonda ierakstu dalībnieks. 2022. gadā klajā nāca Gunta Kuzmas soloalbums, kas tapa sadarbībā ar pianisti Agnesi Egliņu.
Vēl “Rudens kamermūzikas festivāla” ietvaros būs dzirdami šādi koncerti:
9. oktobrī Latvijas universitātes Lielajā aulā “Rudens kamermūzikas festivāls” tiks atklāts ar koncertu, kurā publikas mīlētais vācu mūziķis Jērgs Vidmanis atgriezīsies ar trīskāršu vērienu. Kopā ar kamerorķestri “Sinfonietta Rīga” viņš atklāsies visā savā daudzpusībā – kā komponists, klarnetists un diriģents. Koncerta programmu veidos skaņdarbi no Vīnes klasiskas līdz pat mūsdienām, atskaņojot Volfganga Amadeja Mocarta, Ludviga van Bēthovena, Roberta Šūmaņa, Šāndora Vereša un Jērga Vidmaņa skaņdarbus.
Festivāla nākošais koncerts aicina uz “Dzintaru koncertzāles” Mazo zāli, kur 10. oktobra vakarā uzstāsies Lielās mūzikas balvas laureāts, viens no daudzsološākajiem Latvijas jaunās paaudzes pianistiem Daumants Liepiņš. Savam solovakaram melnbalto taustiņu pavēlnieks izraudzījies daudzveidīgu un bagātīgu programmu. Koncertā skanēs Franča Lista Otrā balāde, Kloda Debisī cikls Estampi, Semjuela Bārbera Klaviersonāte un pianista iemīļotākā komponista – Ludviga van Bēthovena Septītā sonāte.
15. oktobrī “Mazajā ģildē” ar solokoncertu uzstāsies pieckārtēja Lielās mūzikas balvas laureāte, operdziedātāja Inga Kalna. Dziedātājas pieredze ir teju unikāla – viņa ir diplomēta muzikoloģe, spoža un gudra dziedātāja, savu vokālo mākslu slīpējusi daudzviet pasaulē. Savā soloprogrammā Inga Kalna muzicēs kopā ar pianisti, Londonas Karaliskās Mūzikas koledžas un Mūzikas augstkolas Ženēvā profesori Diānu Ketleri. Abas mūziķes vieno sena muzikāla draudzība un liela aizrautība pret kamermūziku. Kopīgi izauklētajā jaunajā programmā skanēs Latvijā un pasaulē retāk dzirdētas kamermūzikas pērles, ko radījuši tādi komponisti kā Rihards Vāgners, Francis Lists un Arnolds Šēnbergs.
22. oktobrī mākslas muzeja “Rīgas Birža” ātrijā uzstāsies pasaulē atpazīstamākais Baltijas valstu kameransamblis – “Čurļoņa stīgu kvartets” ar Mikalojam Konstantīnam Čurļonim veltītu programmu. Čurļonis bija universāls gars – gleznotājs mūzikā un mūziķis glezniecībā. Visi viņa darbi: mākslā, mūzikā un arī literatūrā − ir dziļi liriski, simboliski un plūdeni. Dižgara 150. jubilejas atceri lietuvieši svin ar starptautisku izstādi „No dzintara uz zvaigznēm”, bet latvieši – ar koncertu, kurā apkopots viss viņa radītais muzikālais mantojums stīgu kvartetam: miniatūras, variācijas un kvartets.
24.oktobrī “Dzintaru koncertzāles” Mazajā zālē “Rudens kamermūzikas festivālu” noslēgs pasaules mēroga zvaigzne, Gramophone Award 2024 dubultlaureāte un Gada instrumentāliste Opus Klassik 2024, izcilā vācu vijolniece Izabella Fausta. Māksliniece sadarbojas ar redzamākajiem pasaules diriģentiem un orķestriem, to vidū Andris Nelsons, sers Saimonds Retls, sers Džozns Eliots Gārdiners, Daniels Hārdings, Klauss Mekele, “Berlīnes filharmoniķi”, Bavārijas Radio simfoniskais orķestris, Bostonas simfoniskais orķestris, Freiburgas baroka orķestris, Mālera kamerorķestris un daudzi citi. Gan mūziķi, gan kritiķi vienisprātis slavē Faustas sniegumu: viņa ne vien lieliski pārzina instrumentu un tā repertuāru, bet veic mūzikas izpēti caur tās piedzīvojumu un pārdzīvojumu. Tieši šāda pieeja mūzikai ļauj uzskatīt viņu par vienu no spilgtākajām perosnībām mūsdienu klasiskās mūzikas pasaulē. 24. oktobra noslēguma koncertā Izabellas Faustas sniegumā dzirdēsim Johana Sebastiana Baha Sonātes un partitas vijolei.
“Rudens kamermūzikas festivāla” patrons – komponists Pēteris Vasks.
Festivāls notiek ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Biļetes iespējams iegādāties „Biļešu paradīze“ kasēs un internetā.
920 skatījumi