Ventspils koncertzāle “Latvija” ir viens no vērienīgākajiem kultūras projektiem valstī pēdējo gadu laikā. Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs atzīst, ka projekts sevi ir attaisnojis un ir radīta izcila vieta mūzikas vidusskolai, bērnu mūzikas skolai un koncertzālei.
Pēc Lemberga sacītā, nesen atklātā koncertzāle “Latvija” tapusi četrpadsmit gadus, lai to gala rezultātā izveidotu pēc iespējas labāku. “Kādam varbūt šķiet, ka process ir bijis pārāk garš, taču mēs lielus projektus realizējam bez steigas. Ja Ventspilij 728 gadus nav bijusi sava koncertzāle, tad – vai koncertzāle būs 729. vai 730. gadā, tam vairs nav lielas nozīmes,” intervijā Neatkarīgajai izteicās politiķis.
Viņš norādīja, ka sākotnējais valdības uzstādījums par koncertzālēm bija tāds, ka nepieciešamas 1200 vietas un tajā jāmitinās lielam, profesionālam muzikālajam kolektīvam.
“Mēs sākotnēji gājām pa šo taciņu – koncertzāle būtu divreiz lielāka nekā tagad uzbūvētā, un rezultātā tika uzprojektēta tikai koncertzāle. Bet man no paša sākuma šķita neadekvāti – koncertzāle ar 1200 vietām Ventspilī. Par daudz! Domāju: vajag līdz 600 vietām. Mēs taču neesam ne Hamburga, ne Dubaija un pat ne Rīga. Tas, ka koncertzāle paredzēta tikai vienai funkcijai, arī nešķita racionāli. Jau lielā tehniskā projekta gatavības stadijā, kad bija rezervēti 6,5 miljoni eiro – Eiropas struktūrfondu naudas -, mēs no tā atteicāmies… Sākām veidot citu projektu: lai ēkā tiktu integrēta mūzikas vidusskola, bērnu mūzikas skola, mūzikas bibliotēka un skaņu ierakstu studija, ar lielo un mazo koncertzāli. Tā jaunais projekts tika realizēts mazākā platībā, un tagad no visas ēkas platības koncertzāle aizņem tikai 26%. Līdz ar to koncertzāle dzīvo nevis kā divu vai trīs koncertu kopums nedēļā, bet gan septiņas dienas nedēļā – no rīta līdz vakaram,” norādīja politiķis.
“Mēs gribējām, lai koncertzāle ir pēdējais un galvenais akcents Lielajā laukumā, kas ir daudz lielāks nekā Doma laukums, lai tā atrodas pilnīgi sakārtotā vidē. Ķērāmies pie Lielā laukuma sakārtošanas: mums bija vajadzīga strūklaka, kādas nav nekur citur pasaulē, arī koncertzālei jābūt unikālai. Laba sadarbība bija ar arhitektu Deividu Kuku, kurš vienmēr bija orientēts uz kompromisiem ar mums, respektējot pasūtītāju iespējas, lai kvalitātē nezaudētu ne skaņa, ne celtnes funkcionalitāte, ne izskats. Protams, ka mūsu ambīcijas bija – radīt izcilu vietu mūzikas vidusskolai, bērnu mūzikas skolai un koncertzālei, kas ir ar visaugstāko novērtējumu vispirms jau akustiskajā ziņā, plus vēl arī stabuļu ērģeles, pasaulē augstākās klavieres. Ja tur nebūs izcila akustika, tad tur būs vēl viena basketbola halle…,” komentēja Lembergs.
Viņš norādīja, ka Mūzikas vidusskola, kas ir valsts (!) mācību iestāde, atradās avārijas stāvoklī esošās divās ēkās, kurās situācija jau 2013. gadā bija tāda, ka daļa no ēkas, kurā mācījās bērni, bija slēgta, jo tur varēja iebrukt griesti. “Visa mūsu rakstīšana valdībai, ka šīs skolas telpās atrasties ir bīstami, bija tukša nodarbe: no valdības nesagaidījām nekādu reakciju. Protams, ne valdības bērni, ne Rīgas skola… Tad 2013. gadā notika traģēdija veikalā Maxima. Pēc tās visi mūsu ekspertu slēdzieni pēkšņi atrada redzīgas acis, un skola tika pārcelta uz astoņām vietām pagaidu telpās. Mums laimējās, ka laikā, kad cēlām koncertzāli un skolu, kultūras ministre bija Dace Melbārde (NA), paldies toreizējai Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai (V), jo tas naudas apjoms, ko iedalīja Kultūras ministrijas profesionālās izglītības sistēmai, tika palielināts. No šīs naudas 10 miljoni eiro tika Ventspils mūzikas vidusskolai. Otrs konkurss bija par klimata naudas tēriņiem, jo šajā ēkā bija paredzēti 13 unikāli energoefektīvas ēkas tehnoloģiskie risinājumi. Šajā konkursā vinnējām, mums piešķīra 15 miljonus eiro. Par to paldies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un ministram Kasparam Gerhardam (NA),” piebilda politiķis.
Kā zināms, koncertzāles Lielā zāle ar 578 skatītāju vietām var lepoties ar diviem unikāliem pasaules līmeņa instrumentiem – manuālām akustiskām koncertērģelēm un vertikālām koncertklavierēm. Koncertērģeles tapušas uzņēmumā “Johannes Klais Orgelbau GmbH & Co. KG” Vācijā, un ir vienīgās ērģeles, kas mūsu valstī pieejamas koncertzālē, ne baznīcās.
Foto: F64
2 245 skatījumi