Baltijas valstu iedzīvotāju vidū vērojamas būtiskas atšķirības vecāku un bērnu savstarpējā finansiālā atbalsta paradumos, liecina bankas Citadele un pētījumu aģentūras Norstat veiktā Baltijas valstu iedzīvotāju aptauja.
Pētījums tika veikts 2021. gada aprīlī un tās ietvaros aptaujāti 3000 iedzīvotāji Baltijā.
Pētījumā atklāts, ka vislielāko finansiālo atbalsu pilngadīgajiem bērniem sniedz vecāki Lietuvā – 80% vecāku palīdz segt ikdienas maksājumus. Tāpat 31% pilngadību sasniegušo bērnu Lietuvā saņēmuši vecāku sarūpētus uzkrājumus. 28 % vecāku palīdzējuši segt studiju izmaksas, 19% snieguši atbalstu mājokļa iegādē, bet 17% atbalstījuši auto iegādi.
Latvijā izplatītākais atbalsta veids ir palīdzība ikdienas izdevumu segšanā – to dara 32% vecāku. Tikai 6% vecāku Latvijā ir iekrājuši līdzekļus bērnu nākotnes ieceru īstenošanai. Jāizceļ fakts, ka gandrīz 20% Latvijas iedzīvotāju ir saņēmuši finansiālu palīdzību no vecākiem studiju apmaksai. 10% atzinuši, ka saņēmuši palīdzību mājokļa kredīta pirmajai iemaksai, tikpat – auto iegādei.
Igaunijā vecāku finansiālu atbalstu ikdienas izdevumu segšanai saņēmuši 26% iedzīvotāju, 18 % atbalstu studiju izmaksu segšanā, 16 % mājokļa un 11 % auto iegādē. 10 % vecāki sagatavojuši uzkrājumus to nākotnes ieceru realizācijai.
Bērni vecākus biežāk atbalsta ne materiāli
Lai arī 80 % Lietuvas, 56 % Latvijas un 55 % Igaunijas vecāku savus bērnus finansiāli atbalsta arī pēc pilngadības sasniegšanas, bērni savus vecākus biežāk atbalsta ne materiālā veidā. Pētījumā secināts, ka arī agrā vecumā jaunieši cenšas palīdzēt vecākiem tos atbalstot morāli, veltot laiku un savas darba rokas. Tāpat norādīts, ka Baltijas valstu senioriem ir nepietiekami uzkrājumi vecumdienām.
1 114 skatījumi