Par 2024. gada dzīvnieku Dabas muzejs izvēlējies stirnu – mazāko un visbiežāk sastopamo briežu dzimtas dzīvnieku Latvijā.
Latvijas Nacionālais dabas muzejs gada dzīvnieku izvēlas jau 25 gadus. Tradīciju izvirzīt gada simbolu muzejs aizsāka 2000. gadā ar mērķi populārzinātniskā veidā stāstīt sabiedrībai par Latvijā aizsargājamiem dzīvniekiem. Laika gaitā gada dzīvnieka gods piešķirts arī bieži sastopamām dzīvnieku, visbiežāk zīdītāju, sugām, jo ikdienas darbs muzeja speciālistiem pierādījis, ka arī par tām ir interese un trūkst zināšanu.
Tieši ar tādu apsvērumu par 2024. gada dzīvnieku Dabas muzejs izvēlējies mazāko un biežāk sastopamo briežu dzimtas pārstāvi Latvijā – stirnu Capreolus capreolus. Muzeja Komunikācijas nodaļas vadītāja, pieredzējusī zooloģe Inta Lange stāsta: „Stirnas tikai šķietami ir parasti un varbūt pat neinteresanti dzīvnieki. Daudziem laimējies tās novērot kā mežmalās, tā cilvēku apdzīvotās vietās, parkos un pat pilsētu teritorijās, tomēr retais zinās, ka stirnas ļoti labprāt uzturas šādā vidē. Tas nenozīmē, ka savvaļas dabā tām vairs nav vietas vai tās jūtas apdraudētas. Tāpat aizvien pārsteigumu rada pieaugušas stirnas salīdzinoši nelielais ķermeņa izmērs un fakts, ka tikai stirnu mazuļiem ir balti plankumi uz muguras, bet pieaugušu dzīvnieku apmatojums ziemā ir pelēcīgs un vasarā rūsgans.”
Stirnas ir plaši izplatītas visā Latvijas teritorijā. Stirnas ir nometnieki, kas apdzīvo noteiktu teritoriju, un nav ļoti sabiedriskas. Dzīvo pa vienam, mātītes ar mazuļiem vai nelielās grupās. Katram stirnu tēviņam ir sava teritorija, kuru iezīmē ar sekrētu no pieres dziedzeriem. Riesta laiks ir jūlijā–augustā, stirnu mātītēm maija beigās, jūnija sākumā parasti dzimst viens vai divi, retāk trīs mazuļi. Stirnu dzīves ilgums ir 7–12 gadi. Par klātbūtni dabā liecina pēdu nospiedumi augsnes virskārtā vai sniegā, ekskrementi, ar nagu izkārpītas atpūtas vietas, apkosti koku un krūmu zari vai ragu berzēšanas vietas.
Stirnas ir medījamais dzīvnieks, kā arī veido būtisku barības bāzi plēsīgajiem dzīvniekiem. Diemžēl pavasaros stirnu mazuļi ir vieni no biežāk glābtajiem jeb no savvaļas bezjēdzīgi izņemtajiem dzīvnieku mazuļiem. Atgādinām, ka stirnu māte mazuli parasti atstāj vienu, tas guļ nekustīgi, lai netiktu pamanīts. Stirna to atnāk pabarot, bet pārējā laikā neuzturas blakus, lai nepievilinātu plēsējus. Sajūtot draudus, mazulis nelec kājās un nebēg, bet mēģina būt nepamanāms. Tāpēc, ja atrodi stirnas mazuli, netuvojies un neaiztiec to, bet pēc iespējas ātrāk dodies prom!
Stirnas gadā vairāk par šiem dzīvniekiem varēs uzzināt muzeja zooloģijas ekspozīcijā, aplūkot tos ziemas un vasaras apmatojumā, un jau janvāri muzejā notiks gada dzīvniekam veltīts pasākums ģimenēm ar bērniem. Aicinām reģistrēt stirnu novērojumus vietnē www.dabasdati.lv un iekļaut gada dzīvnieku izglītojošos pasākumos un citās norisēs.
Gada dzīvnieka idejas vēsture
Gada dzīvnieks ir viena no ilgāk pastāvošajām vides izglītības aktivitātēm Dabas muzejā. Pirmais gada dzīvnieks tika izvēlēts 2000. gadā.
Sākotnēji gada dzīvnieks pasludināts ar mērķi populārzinātniskā veidā stāstīt sabiedrībai par Latvijā aizsargājamām dzīvnieku sugām. Laika gaitā, aktivitātei iegūstot popularitāti, iniciatīvu uzņēmās arī dabas aizsardzības un interešu biedrības, izvirzot arī citus gada simbolus. Piemēram, Latvijas Ornitoloģijas biedrība nosaka gada putnu, Latvijas Entomoloģijas biedrība – gada kukaini un gada bezmugurkaulnieku. Tikušas izvirzītas nominācijas gada zivs, gada gliemezis u. c., turklāt ideju pārņēmušas arī Latvijas Mikologu biedrība ar gada sēni, Latvijas Dendrologu biedrība – gada koku, Latvijas Petroglifu centrs – gada ģeoloģisko objektu u. c. Daļa organizāciju nomināciju izvirza neregulāri, taču Dabas muzeja speciālisti to dara katru gadu janvāra sākumā, sadarbojoties ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu „Silava”, Dabas aizsardzības pārvaldi, Pasaules Dabas Fondu, citām valsts institūcijām un biedrībām.
1 159 skatījumi