Politiķim Aivaram Lembergam februāra beigās tika dota iespēja atstāt Rīgas Centrālcietumu. Viņš atklāj, cik ļoti prombūtne no mājām ļauj apjaust ģimenes vērtību un novērtēt tautas atbalstu.
Runājot par pirmajiem iespaidiem pēc atgriešanās brīvībā, Lembergs intervijā “Neatkarīgajā” norādīja, ka viņu pārņēma daudz emociju: “Pārrados mājās, un pirmais pārsteigums – mani sagaidīja jauni ģimenes locekļi. Kaķis Persijs. Savukārt mūsu aitu suns Lords ir nomiris un apglabāts smukā vietā kalniņā pie tūjām. Taču ir uzradies jauns kucēns, kurš, mani nepazīstot, mani aprēja skanīgā balsī. Otrs suns, kucīte, kurai pirmās puišu dienas, man aizejot uz cietumu, bija maziņa, tagad jau liela.”
“Nākamais pārsteigums – ienākot istabā, tā visa bija vienās puķēs, kā puķu veikalā. Puķes vāzēs uz grīdas, uz palodzēm, uz galda – visur. Vairāk, nekā man tika sadāvināts dzimšanas dienās. Pavasara puķes – hiacintes, tulpes, pa kādai frēzijai. Arī rozes. Visa māja smaržo! Kolosāli!” turpināja politiķis, piebilstot, ka tās visas bija no ventspilniekiem.
“Nākamais pārsteigums: no rīta pamostos – maigs, jauks lauku gaiss, bet ausīs džinkst. No klusuma. Cietumā kamerā man visu laiku stāvēja logs vaļā. Tur ir dzelzceļš, Rīga – visu laiku pilsētas skaņas, bet no koridora dobji durvju grāvieni. Ausis bija atradušas būt pilnīgā klusumā. No rīta pamodos un sapratu, ka tā nav Rīga, bet mājas, mežs, pirmie pavasara putni čivina. Beidzot man ir iespēja veikt rīta pastaigu dabā! Pats galvenais – ģimene. Mazajam puikam Artūriņam pirms manas atgriešanās esot jautājuši, ko viņš vēlas – varbūt kādu mantu vai gardumu. Viņš, sēžot uz lieveņa, esot atbildējis, ka vēloties, lai viņu mājās sagaida tētis. Sieva viņam neko neteica, ka pārradīšos. Kad viņš mani ieraudzīja, viņu pārņēma neaprakstāms prieks! Cik milzīga nozīme ir ģimenei un tam, ka tevi kāds gaida! Šīs sajūtas, dzīvojot ikdienā, var pat palaist garām. Pēc gada prombūtnes to ir iespējams novērtēt. Ģimenei ir milzu nozīme, milzu vērtība. Tikai tagad tā pa īstam sāku saprast, kas mājiniekiem bija šā gada laikā jāpārdzīvo. Man, cietumā esot, jau nekas īpaši nav jāpārdzīvo. Tur ir vienkārši jāpielāgojas, jo tur jau nav citu variantu. Bet ģimenei pārdzīvojumi ir daudz, daudz lielāki,” sacīja politiķis.
Viņš intervijā laikā atminas vēl kādu patīkamu mirkli: “Pēc atbrīvošanas no cietuma pa ceļam uz māju iegāju veikalā, lai nopirktu to, kas man gadu cietumā nebija pieejams. Veikalā daudz plauktu, daudz preču. Man galvā naģene, uz sejas maska. Vaicāju veikala darbiniecei – kur atrodas tādas un tādas garšvielas. Viņa paskatās uz mani un atbild: “Lemberga kungs, prieks jūs redzēt brīvībā, nāciet, es jums parādīšu,” – un aizveda mani kā bērnu aiz rociņas pie pareizajiem plauktiem. Cik labi man palika ap sirdi. Tad tu saproti, ka visi tie neliešu pūliņi izrēķināties ar mani, opozīcijas partijas vadītāju, nav ne graša vērti!”
Foto: F64
2 932 skatījumi