Ceturtdien, 22. februārī, tiešsaistē norisinājās PERSONĀLA VADĪBA 2024, kurā eksperti diskutēja par svarīgākajām aktualitātēm saistībā ar personālvadību, tai par personāla vadības nākotnes izaicinājumiem, digitālās sistēmas un personāla iesaistēm, digitālā laikmeta izaicinājumiem, darbinieku pārvilināšanas juridiskiem un ētiskiem aspektiem, jēgpilniem darbinieku “labumiem” u.tml. Konferenci noslēdza “Personāla vadītāju kluba” vadītāja Anita Rošāne, kas pastāstīja par jēgpilniem darbinieku “labumiem” jeb – to saistību ar darbinieku attīstību, iespēju piesaistīt un noturēt labākos.
“Nozarēs, kurās trūkst kvalificētu speciālistu, papildu labumi ir kļuvuši pašsaprotami. Nebūs viegli atrast kādu uzņēmumu, kas darbojas informācijas tehnoloģiju un komunikācijas jomā, bet nepiedāvā saviem darbiniekiem, piemēram, veselības apdrošināšanu, ēdināšanu vai kādus citus papildu labumus,” atzina eksperte.
Būtiskākie apsvērumi labumu sistēmai ir tās efektivitāte un ieguldīto līdzekļi pret gūto atdevi.
“Latvijā darba roku un talantīgo profesionāļu skaits ir uz “izķeršanu”, tāpēc darbiniekiem ir svarīgi nodrošināt ne vien stabilu atalgojumu, bet arī jēgpilnus labumus,” sacīja A. Rošāne.
Viņa norādīja uz vairākām labumu kategorijām, tā, piemēram, finansiālie labumi iekļauj visus tos darba devēja nodrošinātos labumus, kas ļauj ietaupīt personīgos līdzekļus. Tāpat ir brīvā laika labumi – īsākas darba dienas vasarā vai papildus brīvdiena dzimšanas dienā. Aktuāli ir arī ar uzņēmuma kultūru saistītie labumi – pasākumi, konferences u.tml. Tāpat ir arī valsts noteiktie labumi – brīvdiena 1. septembrī, bērnu kopšanas atvaļinājums u.tml.
Vienlaikus viņa atzina, ka pie labumiem var pierast. “Papildu labumi laika gaitā kļūst pašsaprotami un darbinieki tos sagaida tāpat kā darba algu. Savukārt motivējošie faktori darbiniekam liek vairāk censties, būt lojālam un rada darba prieku,” norādīja A. Rošāne.
“Ar labumu grozu vien nepietiek, un par to liecina uzņēmuma “Mars Latvia” īstenotā aptauja, kas veikta sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat Latvija”. Daļa aptaujāto kā vienlīdz svarīgas izvirzīja trīs dažādas jomas. Proti, 7% darbinieku vēlētos sagaidīt no darba devēja jaunu darba aprīkojumu, vēl 7% aptaujāto – lielāku neatkarību, veicot savus darba pienākumus. Savukārt vēl tik pat jeb 7% norādīja, ka sagaida liberālu attieksmi pret darbinieka personību un interesēm,” norādīja A. Rošāne.
Lai veidotu efektīvu labumu komunikāciju, Personāla vadītāju kluba vadītāja norādīja uz to, ka uzņēmumam ir būtiski saprast, kas ir tās mērķauditorija un kas darbiniekiem ir svarīgs.
PERSONĀLA VADĪBA 2024 piedalījās arī Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāja Eva Selga, “Win partners” mācību vadītājs, konsultants Aldis Zauls, RTU personāla nodaļas vadītāja, Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas valdes locekle Zane Rostoka-Bārene, zvērinātu advokātu biroja “Lazdiņš Gavars” partneris, zvērināts advokāts Andris Lazdiņš, zvērināta advokāte, RSU asoc. profesore Marta Urbāne, VILGERTS partnere, zvērināta advokāte Jūlija Jerņeva, biznesa koučs, līderu iemaņu trenere, Sistēmiskās (Helingera) pieejas praktiķe Daina Ramata, sertificēts organizāciju un darba psihologs, personāla vadības profesionālis, karjeras konsultants Elīna Bulāne, kā arī PwC Latvija Dažādības un Iekļaušanas prakses vadītāja Agnese Cimdiņa.
1 144 skatījumi